Ko? Tu atkal?

Riigas centraa, Bruninieku ielas vienaa dziivoklju eekaa mitinaajas kundze, kura sevi ieceelusi paarzines amataa. Bez kaadam shaubaam, taa ir laba lieta. Ir labi zinaat, ka katrs ienaaceejs un izgaajeejs tiek noveerots. Ir labi zinaat, ka durvis buus droshi vien aizveertas arii ledainaa laikaa, kad taas ir jaapievelk stingraak kaa parasti, lai atsleedzinja un signalizaacija iedarbotos. Ir labi zinaat, ka sniegaa un slapdranjkjii izmirkushie zaabaki tiks slauciiti pret ieejas tepikjiishiem, nevis dauziiti pret griidu taa, lai visos dziivokljos to dzird. Ir labi, ka kaads koordinee aareejo durvju atsleegu pavairoshanu, jo driiz buushot jauna rezhiima - sleegsim aareejaas durvis ar iistu atsleegu.
Mana tikshanaas ar sho paarzini saakaas ar shiem vinjas vaardiem "Ko? Tu atkal?"
Tas notika, kad man gadiijaas buut gaitenii pie 94 dziivoklja durviim. Droshi vien jau graabstiijos ar atsleegaam, jo veel nebija liela skaidriiba kura atsleega der kuraa caurumaa, kuras durvis aizsleegsies, kuras paliks valjaa. Dzirdu, ka no augshas kaads tipina uz leju un driiz buus klaat redzeet kaa es tur graabstos un funktiereeju.
Jaa. Skalja balss, skaidraa valodaa saka: "Ko? Tu atkal?"
Man, proti, nav ne jausmas ko shie vaardi noziimee, jo paskatoties uz paarzines pusi es konstateeju, ka neesmu ne redzeejis, ne saticis, ne pazinis sho personu. Noleemu, ka buutu saspringto saakumu muusu attieciibaam jaremdee ar formaalaaku iepaziishanos. Brashi un laipni sniedzu roku, paveestiiju kas es taads esmu, pasakot ne tikai savu pirmo 'doto' priekshvaardu, bet arii savu uzvaardu. Par to es nekaunos. Paskaidroju kas es taads esmu, un vaicaaju, vai nevareetu buut iespeejams, ka mees veel neesam tikushies. Es tachu tikko biju atbraucis no aarzemeem.
Paarzinei bija viens algs par manu vaardu, kur nu veel par manu taalo celjoshanu. Pie shiim dziivoklja durviim ir bijis nenormaali liels traadiriidis peedeejo diennakti un tam buutu driiz jameklee gala punkts. Paarzine pieljaava, ka es varbuut neesmu tas pats dzheks, kas ieprieksheejaa dienaa un naktii ir ciinijies ar atsleegu, tad izsleedzies aaraa, tad suutiijis draudzeni ielauzties iekshaa, tad dabuujis atlauzt atsleegu ar atsleedznieka paliidziibu, utt. Es dabuuju dzirdeet visu kas tur noticis peedeejaa laikaa.
Devu soliijumu, ka nokaartoshu atsleegas lietas cik vien aatri iespeejams. Soliiju, ka buushu labs, kluss dziivoklja uzpaseetaajs Arnolda neklaatienee.

Bet tagad veel noiesim visi lejaa un par taam durviim un kaaju slauciishanu parunaasim.
Durvis shajaa aukstaa laikaa ir jaapavelk bishkji stipraak, lai buutu ciet. Kaajas luudzu nedauziit, bet lietot jauno tepikjiiti aarpusee, kam ir briinishkjiigi punktinji kas paliidz zaabakus iztiiriit no sniega un ledus gabaliem. Ienaakot iekshaa ir veel citi kaaju tiiriishanas tepikjiishi. Tos luudzu lietot.

Naakamajaa dienaa man laimeejaas, jo tieshi tad, kad paarzine izbaaza galvu redzeet kursh ir ienaacis vinjas eekaa, es sniedzu kaaju slauciishanas pamaaciibu kaadam citam un stingri piekodinaaju, lai nedauza zaabakus pret zemi. Tas prieksh manis izpelniija vairaakus bonus punktus... labaaku atziimi.

Taatad:
"Ko? Tu atkal?" saakums ir izveidojies taa, ka esmu ljoti uzmaniigs naakot un ejot. Paarzine zin kas es esmu - kaa mani sauc un no kurienes es esmu. Ja tik es zinaatu kaut vienu lietu par vinju...

Paarzines vaards buutu bijis labs saakuma punkts, bet tas man neizdevaas.

- the registrar of wrong