Trešdienas pārdomas

χαιρετισμοί un shalom!

Kas skrien kam priekšā? Business practices.
Vakar būtu bijis jādodas uz Liepāju, bet plāni mainījās, dēļ tā, ka Liepājas muzejs tiek "renovēts" un es netieku viegli klāt Ev. Dajevska septiņām agrīno gadu gleznām. Biju gatavs vienkārši aizbraukt un klauvēt pie durvīm, bet tie ir dārgi prieki...
Liepājas muzejā jau četras dienas neviens neatbild nevienu telefonu. Situācija ir "SNAFU" (status normal - all fouled up). (Who cares - it's just the Liepājas muzejs. No big deal.) Sanāk apmēram tāpat, kā apavu remontu veikaliņš kādā sādžiņā, kur darbinieks dienas vidū iziet uz kādu laiciņu iedzert aliņu un atstāj zīmi uz durvīm, ka būšot kautkad atpakaļ.
Jā. Latvijā ir grūti laiki gan. Neņemsim vērā, ka mēs "cilvēki" paši varbūt esam vienkārši stulbi un tādēļ ir grūti laiki. Stulbums varbūt ir apskrējis saprātu. Skrūvītes varbūt ir izkritušas un nez vai kāds spēs tās salikt atpakaļ. Es jau nezinu, bet tas ir iespējams. Man šajās dienās ausīs skan trešais pantiņš, nevis pēdējais...

"Visgreizākais tornis stāv Itālijā

un aitas ar ķenguriem spēlējas Austrālijā,

angļiem ir tēja un vāciešiem - darbs,

bet es esmu lettiņš, un tas nav nekas!"

Bet tas arī nav nekas, jo...

Slavenības, mākslinieki, godpilna atzinība kur pienākās! (slavas kāruma neglītā izpausme??)
No rīta TV raidijumā varēja redzēt Armandu Birkenu, Loriju Voodoo un Alni Ceru. Slavenības. Kādas minūtes divdesmit, kopā ar programmas diktoru paslavējām Piecīšus, atcerējāmies 89. gadu Mežaparkā, papriecājāmies par neticami lielo piekrišanu, arī par to, ka tagad jaunā paaudze ejot uz koncertiem, un, ka viens Norvēģis atbraucis tikai lai redzētu Piecīšus Alūksnē... tādas lietas. Cik tie Piecīši gan ir izcili, fenomenāli, ārkārtīgi. Un mākslinieki arī! Esmu pagodināts pabūt vienā laikmetā ar Albertu Legzdiņu. Tiešām visaugstākā slava kur pienākās!
ps: Kārlis Briedis ir Piecīšu skatuves menedžeris.

Atpazīstamība...
Ejot pēcpusdienā uz Rimi pusi pa Barona ielu satikām Anitu pie Mēness Aptiekas. Acīm redzot, man ir teicama "atpazīstamība".
Sveiks Anita! Sarunājām, ka apciemošu Anitu nākamnedēļ. Es savā mūžā neesmu redzējis viņas dzīvokli Valdemāra ielā.

Ziņas: "Aizvadītajā naktī mazliet brīvībā aizgājis lācis."
Šorīt ziņās stāsta, ka lācis ir taisījis pārkāpienu. Pārkapis pāri kādam žogam un izbēdzis no Līgatnes dabas parka. Cilvēkiem neiet ogot, neiet sēņot šajā apkārtnē. Tā. Šajā mežā šodien neiesim.

AirBaltic ir čupā. Dombrovskis draud satiksmes ministra demisiju. Visādas rīcības. Fliks pats sen jau nav Latvijā atrodams.

Zeidenbergs sūta epastu ar trijiem Word Doc pielikumiem, kas saistaas ar "balsošanu pa pastu". Atliek tikai braukt uz Madrides Pasaules jauniešu dienām, kur demonstrē pret pašu pāvestu. Lai dzīvo Uzbeki!

Valoda...
Šodien es svinu dzimšanas dienu jaunvārdam "konkreāli". Tas ir konkrēti un reāli saliktenis - abi ļoti nepieciešami vārdi mūsdienu valodā. Liekam kopā. Lai dzīvo!

Kultūra...Pirmdienas vakarā bijām Dailes teātrī un redzējām Valmieras dramas teātra izrādi - Ibsena Dr. Stokmanis. rež. Felikss Deičs.
Rīgā Stokmanis ir būtisks, konkrēts un reāls. Ja visi striķi trūkst, tad vienmēr ir Stokmanis. Un stacija. Un Origo. Un turpat var arī iekāpt autobusā un aizšaut uz Zvārdes poligonu. Es neaizmigu izrādes laikā, tātad spriežu, ka izrāde bija laba.
Dailes teātra mazā zālē ir pasaules sliktākās, neērtākās sēdvietas. Tur, kur varētu atspiest muguras apakšu ir iztaisīti robi. No lumbar support. Es, izmisumā, sēdēju visu pirmo cēlienu kā stabs pats uz savām rokām, galīgās sāpēs, kamēr beidzot izgudroju, ka var ieštopēt Santas lielo somu aiz muguras. Tad noklausījos un izbaudīju otro cēlienu. Nosvērta, interesanta izrāde... par sabiedriskiem pienākumiem...atbildību, principiem, ideāliem. Cilvēki ir ļauni, bet daži ir arī labi laiku pa laikam.

registrar of wrongs