Rad Salad 2011

Ciemojos pie Laivas un Kuģa tad, kad saņēmu ziņu par Tijas pēkšņo un sarežģīto lidojuma pārtraukšanu, maršruta izmežģīšanu un ierašanos Filadelfijas lidostā plkst. 5:30pm, 2011. g. 27. oktobrī.

Mums dienvidos dzīvojošiem radiem nākamajā dienā bija jādodas ceļā uz Katskiļu kalniem, kur cerējām īstenot gadskārtējo radu būšanu.

Daudz un dažādu iemeslu dēļ, šis salidojums bija unikāls un vienreizīgs. Sākot ar Kanādas valdības dzelzs dūri, kas iebiedēja godīgo pilsoni Viju uz nebraukšanu, un beidzot ar pareģoto oktobŗa sniega vētru. Bet tādēļ, ka daži jau bija pirkuši lidbiļetes un citi bija jau kaluši konkrētus ceļojuma plānus, radu būšanas notikšanu nebija lemts atcelt.

Un labi gan, ka nepalaidām šo iespēju gaŗām, jo salidojot un sabraucot radu lietās vienmēr notiek interesantas lietas. Par tām centīšos šeit pastāstīt.

Sagaidījām Valdi un Marutu Saulgodos no rīta puses. Maija un Modris bija uzklājuši vieglas brokastis priekš viņiem. Tiju es pats biju atradis bez sarežģijumiem Filadelfijas lidlaukā un atvedis uz Saulgodiem iepriekšējā vakarā. Jaime bija jau ielidojis Hartford, CT iepriekšējā vakarā un viņš pārnakšņoja tur... ar izīrētu automašīnu plānoja sameklēt Atpūtas namu Katskiļos pats uz savu roku.

Sapakojām tukšās Traphāgena medus burkas un dažādas uzturvielas Medņīšu Hondā un centāmies aizklapēt mājas durvis ātri, ātri, lai Kārkliem nebūtu ilgi jāgaida.

Tātad seši gabali divās mašīnās devās ceļā pirms pusdienām piektdienā. Subaru Impreza - Valdis, Maruta un šofere Tija. Honda Civic - Modris, Maija un šoferis Vidvuds.

Šajā piektā dienā laiks ir labs... saule spīd. Nekur pa ceļam nav kavēšanās, kaut braucēju un ceļotāju uz lielceļiem netrūkst. Lielceļi pilni ar ceļotājiem. Uzbraucot uz NY Thruway apstājāmies izstaipīt kājas un "piesiet zirgus" pirmajā atpūtas vietā. Tur arī sapirkāmies kafijas un drīz vien devāmies tālāk uz kalnu pusi... uz ziemeļiem.

Pie Janīnas ieradāmies ap 3iem pp. Viegla sniega kārta apklāja zemi, egļu zari bija pussniegoti... tur kur saule spīdēja bija jau izkusis, bet ēnā sniegs bija palicis.

Tātad pēcpusdienā bija sabraukuši septiņi rada gabali. Seši bandinieki no dienvidiem un klāt vēl Jaime, kuŗš no Hartfordas iebrauca pats uz savu roku. Krāmējām ēdienus un citas mantas, staipījāmies un daži Valdveidīgi Zvārdes ganuzēni sameklēja Paul Bunyon-veidīgu cirvi un sašķēla malku ka nebija ko redzēt. Ar tiem pašiem sašķēlumiem iekurināja kamīnu, lai degtu nedeļas nogales mūžīgā liesma un līdz ar to būtu siltums, un viss labums, kas nāk līdz ar to. Atradām lielajam ēdienu galdam pareizo vietu, pareizās āderes, sastūmām liekos krēslus pie malas, apbrīnojām jaunos mākslas darbus Atpūtas nama kamīna telpā un bijām gatavi "radoties".

Vakariņu vietā Maruta uzlika sildīties katlu pilnu ar jēra gaļas ķesku. Starp gaļas gabaliem bija izmakšķerējami dažādi dārzeņi (butternut squash, kartupeļi, sēnes), bet žāvētas aprikozes arī peldēja šo krāsaino dārzeņu un jērgaļas starpā. Par šī sagatavotā ēdiena gardumu var liecināt ikkatrs kas ar lielo karoti to iecēla savā bļodā un pēcāk mutē. Tur vienkārši nav daudz ko runāt - pareizais ēdiens, pareizā laikā un vietā, gatavots ar pavāres Marutas sirdi, dvēseli un (domājams) arī rokām. Paldies!

Modris, Maruta un Valdis pēc jēra

Kamīna siltumā, daži uz dīvāniem, daži pie galda, nolēmām sazināties ar Lari, Cindy un Zigi Kārkliem, kuŗi nespēja "salidot" Zigīša spēcīgā klepus dēļ. Tā mums arī laimējās, ka ar modernās technoloģijas laipno roku un Larīša pretīmnākšanu un Alvja Briģa ieriktēto Wi-Fi savienojumu Atpūtas namā varējām pavadīt dažas minūtes ar vienu no visjaunākiem ģimenes locekļiem - Zigi Kārkli, no Vašingtonas, DC.

 

Zigis uz sava jājamā zirdziņa

Tikai vēlā vakara pusē ieradās Kristīne ar savējiem... Aldi un Austru. Viņi bija baudījuši šurpceļu no Kanādas, neliekoties ne zinas par to, ka mēs jau bijām gatavi izsaukt policiju un FBI, lai sāktu viņus meklēt. Tomēr kārtība atkal uzvarēja, jo Kristīne bija ieradusies un tagad jau bijām 10 rada gabali sabraukuši uz radu būšanu.

Ar mazākām grupām notiek interesantas demogrāfiskas anomālijas. Šajā 10 cilvēku salidojumā varēja atrast 50% pīpētāju. Līdz šim, vismaz pierakstītajā radu vēsturē, nekad vēl nav bijis šāds pīpētāju - nepīpētāju līdzsvars. 

Maruta un Modris pie Atpūtas nama

Saguruši un paēduši, liela daļa radu gabali izklīda uz guļvietām godīgā stundā. Kārkli bija okupējuši pirmo stāvu, Medņi otrā stāva autostāvvietas puses spārnu un Runģi/Jerumaņi otrā stāva dīķa puses spārnu. Okupanti vietās. Guļam.

------------------------------------------------------------------------------------

Rīts

Dažs labs jau agrās rīta stundās līda pa Atpūtas nama koridoriem, bet citi labi izgulējās. Dienas kārtība nemaz nebija skaidra, izņemot to, ka uz Traphāgena medus bodi dosies gandrīz visi.

Paēduši saimnieces Marutas gādātās lielā laša brokastis ar visādām piedevām, bijām gatavi kustēties. Saulainais agrais rīts uz plkst 11iem bija kļuvis pelēcīgāks, varēja manīt, ka laika apstākļi mainīsies.

Hunter pilsētiņai izbraukuši cauri, sanācām liela grupa medus veikalā. Cits sapirkās medu, cits bišu šūniņas, cits gardus ievārījumus. Šķiet, ka Aldis bija no lielākajiem uzpircējiem... viņam naudas maks bija tik pat atvērts kā Valdim un Modrim, medus cienītājiem.

Pēc Traphāgena lietām piestājāmies visi arī Hunter Fine Arts Center, kur aplūkojām jaunās izstādes un pa grāmatveikalu papriecājāmies. Kristīni, Aldi, Austru un Valdi kāds nosirmojis hipijs pierunāja palikt uz kaut kādu tur Woodstock (woodchuck?) prezentāciju. Citi devās atpakaļ uz nometni.

Aldis un Kristīne grāmatu veikalā

Pēcpusdiena
Nometnē mūs sagaidīja Laimīte ar saviem vīriešiem. Ar vārdu sakot Laima, Dean, lielie, garie stabi Māris un Jēkabs bija pa to laiku ieradušies. Ap to laiku arī sāka snigt solītais sniegs. Hunter pilsētiņā daži "vietējie" vecīši brīdināja, ka būšot 24 collas (2 pēdas) sniega.

Tad nu gan! - pasaule ātri kļūst balta, jo balta, un nevienam nav skaidrs kā tas viss beigsies...

Kristīne, Maruta, Valdis, Jaime, Tija, Maija, Māris

Pēcpusdienu pavadījām Laimītes ģimenes laipnības un mīlestības apskāvienos. Man likās, ka arī es dabūju ar savu māšeli izrunāties, bet nešaubos, ka citiem arī laimējās. Bija ļoti labi satikt Māri un Jēkabu... tiešām lieli, stalti vīri. Māris ir ar apbrīnojami pieaugušu raksturu... miermīlīga pieeja, bet ieinteresēts visādās lietās. Maruta ar Māri, ja nemaldos, pārrunāja Zvārdes mežus un Pētera Elferta ģimenes dzīves gaitas. Tija datorā izšķirstīja Valda 2011. g. oktobrī uzņemtās Zvārdes fotogrāfijas, lai visi varētu tās redzēt un labāk saprast.

Maija, Tija, Deans un Jaime izlaida vienu ezera apkārtnes riņķi ar saviem sniega zābakiem. Tiem, kas nebija sniega botes paņēmuši līdz - tie palika sildot kājpirkstus pie kamīna.

sniegainā pastaiga

Laimītes puikām bija pienākumi nākamajā dienā, tātad, kamēr sniegs vēl nebija bīstamā daudzumā sakritis, Laima, Dean, Māris un Jakes atvadījās un devās ceļā uz savām mājām. Šī "vētra" nebija nekāds joks. Mēs viņiem novēlējām veiksmi tikt pa kalnu uz leju!

Māsīcas

Cold Spring radi atvadās...

Laimītes ģimene aizbraucot iezīmēja sniegā šādu rakstu... skaisti!

Ap plkst. 4:00 Modris un Vidvuds saēdās gardo jēra gaļu, kas vēl bija dabūnama lielajā katlā.

Vakars
Ap plkst 6:00 bija jāiet uz Janīnas sagatavotām un iepriekš sarunātām vakariņām, kur varēja cerēt uz šampanieti, apaļo radu godināšanu, priekšlasījumiem par aizgājušā gadā notikušo, utt.

Nodziedājām lūgšanu, apsēdāmies un vakarēšana bija pilnā sparā.

Valdis ar Maiju sniedza dažādus ziņojumus. Valdis pastāstīja par Jaime ienākšanu ģimenē, Maija vēstīja Vijas sagatavotos datus un svarīgos ģimenes notikumus. Vispirms pieminējām aizsaulē aizgājušos, Ausmu Šenbergu, Ainu Cibi, Andri Eilandu (uc?). Pēc tam priecājāmies par jauno mazo Bungu, kas piedzimis Līvijai un Jānim.

Vēlāk Maruta sirsnīgi pastāstīja mums savas jūtas un emocijas par Andri Eilandu, kā arī par Ainu Cibi. Andris atceramies kā jauku, izdarīgu, inteliģentu, izskatīgu vīrieti...kuŗš ir paticis, kā bērniem, tā arī vecākiem mūsu vidū.

Dzirdējām no Marutas cik dāsni Cibju Aina ir piedāvājusi padomu un draudzību dažos no Marutas vissarežģītākajos dzīves brižos, itsevišķi uzsākot ģimeni. Tiem no mums kas nepazina Ainu Cibi bija ļoti interesanti labāk saprast šo radinieku, šo rada gabalu un viņas īpašo lomu šajā saulē.

Ap plkst. 7:30 Modris ar Vidvudu nolēma, ka būtu jāmēģina ēst gardo ēdienu, citādi tas tiks aiznests projām. Saēdāmies. Pie vakariņu galda daudz pārrunājām Valda un Marutas Sietlas apkārtnes posma ģimenes dzīvi. Iemācijāmies, ka oriģinālā ideja par Tiju ir tapusi Portlandē. 

Maruta stāsta par Ainu Cibi

Valdis un Maruta pēc vakariņām

Vakara nodarbības kā tādas nevarējām izpildīt, jo ārā bija sasnidzis labi daudz sniegs. Patiesi sakot, nebija nekādas vakara nodarbības izplānotas, bet, ja nu tādas būtu bijušas, tad sniegs būtu vainīgs pie tā, ka mēs tās nespējām izdarīt/izpildīt.

Tomēr sarunas un sarunu temati plūda pa Atpūtas nama telpām...

Nolēmām noklausīties Mahlera 1. simfoniju (3. daļu), jo tas muzikālais gabals esot devis Valdim iedvesmu aicināt Marutu kopīgās dzīves uzsākšanā. Tad jau Mahleram būtībā ir ļoti liels sakars ar Arnolda, Tijas un Larīša tapšanu. Labais!

Pēc simfoniskā brīža, atradu savā datorā no Kārklu archīva vecās 16mm filmas. Ar lielu interesi visa lielā grupa skatījās un pārrunāja ilgi neredzētās video ainas no Kārklu, Medņu un dažkārt Runģu bērnu bērnības. Dabūjām kopā ar Kristīnes bērniem ielūkoties viņu vectēva kustībās, apģērbā, raksturā. Redzējām 50to gadu ģimenes saietu kautkur Ņudžersijā, kur bija visi Zemdegi, Matilde, Upmaņu kundze, Rasma, Ilgucis... Vija un Pēteris... Valdis Upmanis, Velta, Andris un Indulis un daudzi citi mīļi radiņi.

Liels paldies ģimenes archivistam Valdim par padarīto darbu!

Kad citi bija aizgājuši gulēt, Maruta, Janeks un Vidis pavadīja vairākas nakts stundas skatoties Latvijas ziņas un pārrunājot dzīves jēgu.

Par svētdienas notikumiem atļaušu kādam citam rakstīt, jo šis atstāstījums ir kļuvis traki garš!

Radu būšana 2011. gadā